Katru 3. jūliju Baznīca ar prieku svin Svētā Toma, viena no Jēzus izvēlētajiem divpadsmit apustuļiem, svētkus. Viņa tēls, kas bieži vien tiek asociēts ar šaubām, ir apbrīnojama garīgā dziļuma un drosmīga ticības liecība, kas viņu aizveda līdz visiem zināmajiem pasaules maliem. Viņa dzīve mums atgādina, ka patiesas šaubas, ja tās meklē patiesību, var būt ceļš uz visstiprāko ticību.
Svētais Toms, saukts arī par Didimu, kas grieķu valodā nozīmē "dvīņubrālis", bija jūds un, iespējams, tāpat kā lielākā daļa apustuļu dzīvoja Galilejā. Lai gan evaņģēliji nesniedz daudz informācijas par viņa dzīvi pirms tikšanās ar Jēzu, viņa vārds parādās visos divpadsmit apustuļu sarakstos.
Jēzus viņu izvēlējās, lai viņš kļūtu par daļu no intīmās mācekļu grupas, kas Viņu pavadīs Viņa publiskās dzīves laikā. Viņš tiek pieminēts nozīmīgos evaņģēlija brīžos, īpaši Jāņa evaņģēlijā, kur atklājas viņa kaislīgā, godīgā un dziļi cilvēciskā personība.
Visvairāk Tomu atceras par viņa reakciju uz paziņojumu par Kristus augšāmcelšanos. Kad pārējie apustuļi viņam teica, ka ir redzējuši augšāmcēlušos Kungu, viņš atbildēja ar slaveno frāzi: "Ja es neredzēšu Viņa rokās nagu pēdas un neielikšu savu pirkstu naglu caurumos un savu roku Viņa sānos, es neticēšu" (Jņ 20, 25).
Tomēr šīs šaubas nerodas no naidīgas sacelšanās vai neuzticības, bet gan no sirsnīgas vēlmes saprast un apstiprināt patiesību. Pēc astoņām dienām, kad Jēzus atkal parādās, šoreiz Tomasa klātbūtnē, Viņš aicina viņu pieskarties Viņa brūcēm. Tomasa reakcija ir viena no skaistākajām ticības apliecībām Evaņģēlijā: "Mans Kungs un mans Dievs!" (Jņ.ev.20:28).
Ar šo izsaucienu Toms ne tikai atzīst Kristus augšāmcelšanos, bet arī Viņa dievišķību. Tas ir izšķirošs brīdis, jo Jēzus atbild ar frāzi, kas adresēta visiem tiem, kuri nāks pēc Viņa: "Jo jūs esat Mani redzējuši, jūs esat ticējuši; svētīgi tie, kas, neredzēdami, tic." (Jņ.ev.20:29).
Pēc Vasarsvētki un Svētā Gara izliešanos, Toms, tāpat kā citi apustuļi, devās sludināt Evaņģēliju. Saskaņā ar spēcīgāko kristīgo tradīciju - gan patristiskajos avotos, gan dzīvajā Baznīcas tradīcijā Austrumos - Svētais Toms nesa ticību līdz pat Indijai.
Dažādas senas liecības, piemēram, svētā Efrēma, svētā Hieronīma un vēsturnieka Eizebija no Cēzarejas, apstiprina, ka Toms sludināja Partijas reģionā (tagadējā Irānā) un pēc tam devās uz Indijas subkontinenta dienvidrietumu piekrasti, uz Keralas reģionu. Tur viņš nodibināja kristiešu kopienas, kas ir saglabājušās līdz mūsdienām un ir pazīstamas kā "Svētā Toma kristieši".
Savas misijas laikā viņš drosmīgi evaņģelizēja, darīja brīnumus un kristīja daudzus jaunatgrieztos. Stāsta, ka viņš pat sasniedzis karaļa Gondofaresa galmu un pievērsis daudzus cilvēkus tagadējās Pakistānas un Indijas reģionā. Viņa sludināšana bija auglīga, taču izraisīja arī to, ka kristietības pretinieki viņu noraidīja.
Tomass nomira mocekļa nāvē, iespējams, ap 72. gadu pēc Kristus dzimšanas, Mylapore, netālu no Čennajas (agrāk Madrasas) Indijā. Saskaņā ar tradīciju viņš tika caururbts ar šķēpu, kad lūdzās alā, kas simbolizē to pašu instrumentu, ar kuru kareivis bija pārdūris Kristus sānu.
Viņa kaps Indijā jau gadsimtu sākumā kļuva par svētceļojumu vietu. Šodien Mylapore atrodas Svētā Toma bazilika, viena no nedaudzajām katoļu baznīcām, kas uzcelta uz apustuļa kapa (citas atrodas Romā un Santjago de Kompostelā).
Viņa tēls tiek īpaši godināts Austrumu baznīcās un Dienvidāzijas katoļu kopienās, kas ar lepnumu glabā dzīvu ticību, kuras saknes meklējamas šī apustuļa liecībā.
Daudzus gadsimtus Latīņu baznīca Svētā Toma svētkus svinēja 21. decembrī. Tomēr pēc 1969. gada liturģiskā kalendāra reformas viņa piemiņas diena tika pārcelta uz 3. jūliju. Šis datums sakrīt ar viņa relikviju pārvešanu uz Edesu (tagadējā Urfa, Turcijā) 4. gadsimtā, kas bija svarīgs notikums sīriešu Baznīcai un Austrumu kristietības izplatībai.
Svētā Toma godināšana 3. jūlijā ļauj mums no jauna atklāt viņa kā augšāmcelšanās liecinieka, misionāra apustuļa un ticības parauga lomu, ko stiprina pazemīgi patiesības meklējumi.
Svētā Toma tēls ir īpaši tuvs tiem, kuri piedzīvo nedrošības, jautājumu vai šaubu brīžus savā ticībā. Viņa stāsts mums rāda, ka šaubas nav grēks, bet gan posms, kas, labi izdzīvots, var novest pie nobriedušākas ticības.
Jēzus nevis noraida Tomu viņa neticības dēļ, bet gan nāk viņam pretī. Un Toms, atpazīdams Kristu, apliecina ticību, ko neviens cits apustulis nav izteicis tik skaidri.
Arī mēs, tāpat kā Toms, esam aicināti pāriet no vēlmes pēc pierādījumiem uz ticības prieku. Kristīgajā dzīvē cilvēks ne vienmēr redz, lai ticētu, bet tic, lai redzētu ar sirds un dvēseles acīm.
CARF fondā Mēs atbalstām priesteru un semināristu sagatavošanu, kuri, tāpat kā svētais Toms, vēlas nest ticību līdz zemes malām. Daudzi no viņiem, tāpat kā viņš, nāk no tālām zemēm un atgriezīsies, lai evaņģelizētu, stiprinātu kristiešu kopienas un būtu dzīvi Kristus mīlestības liecinieki. Svētā Toma svētki ir arī iespēja dubultot mūsu lūgšanas par aicinājumiem un dāsni atbalstīt šo misiju.
Svētie Raksti (Jeruzalemes Bībele):
Katoļu baznīcas katehisms:
Eizebijs no Cēzarejas, Baznīcas vēstureIII un IV grāmata (4. gs.):
Svētais Hieronīms, De viris illustribus3. nodaļa:
San Gregorio de Nazianzo, Orationes, 33, 18:
Sīrijas svētais Efrēms, Dziesmas par apustuļiem42. himna:
Romas liturģiskais kalendārs (atjaunināts pēc Vatikāna II koncila):
Romas martiroloģija (2001. gada tipiskais izdevums), 336. lpp:
Svētā Toma bazilika (Santhome), Mylapore, Indija:
Katoļu enciklopēdija (ed. 1912), raksts "Sv.Tomass":
