Samuel Pitcaithly pievienojas to studentu sarakstam no Jaunzēlandes, kuri pēdējo 40 gadu laikā ir ieguvuši izglītību Pontifikālajā Svētā Krusta universitātē Romā. Kopā ar šo semināristu tagad ir deviņi jaunieši, kas tur ir mācījušies.
Jaunzēlande - valsts, kas vislabāk pazīstama ar to, ka tajā tika filmēta grāmata, kuras autors ir J. R. R. R. Tolkīns, Gredzenu pavēlnieks, režisors Pīters Džeksons (Peter Jackson), kas ir pazīstama ar savu hakaTradicionālā maoru tautas - valsts pamatiedzīvotāju - svinīgā deja, kas mūsdienās vairāk ir pazīstama ar Jaunzēlandes regbija izlasi All Blacks, nevis ar savu reliģiozitāti.
Patiesībā Jaunzēlande ir sekularizēta sabiedrība: ievērojama daļa iedzīvotāju atzīst, ka nav reliģiski piederīgi, un Samuels ir vienīgais students no savas valsts Svētā Krusta Pontifikālajā universitātē.
Stāsts par Samuelu, kurš dzimis 1995. gada 22. novembrī Kraistčērčā, Jaunzēlandē, un tagad studē filosofiju Jaunzēlandes Universitātē divus gadus. Pontifikālā Svētā Krusta universitāte pateicoties CARF fonda dotācijai, ir tieši tāds pats stāsts kā daudziem jauniešiem viņa valstī, kuri reizēm ir uzauguši tālu no ticības, bet pat "tālākajā" dzīvē var iedegties dzirksts, kas pamazām pārvēršas par uguns liesmu. Patiesībā šodien šis jaunais students ir Spānijas kopienas reliģiskais seminārs. Mātes mājsaimniecības kalpi un stāsta mums savu stāstu, ko izgaismojis aicinājums kļūt par priesteri.
"Mani sauc Samuels Pitcaithly, un es esmu no Jaunzēlandes, valsts Gredzenu pavēlnieks. Es uzaugu katoļu ģimenē, bet, tāpat kā daudziem mūsdienu jauniešiem, ticība bija tikai vēl viens manas dzīves aspekts, kam nebija lielas nozīmes. Pateicoties Dieva žēlastībai, mūsu draudzē bija jauniešu grupa, kuru es apmeklēju galvenokārt izklaides nolūkā kopā ar draugiem. Mēs saņēmām labu apmācību, un es atradu vērtīgus līdzgaitniekus, kas man ļoti palīdzēja," stāsta Samuēls.
17 gadu vecumā Samuēls katoļu jauno vadītāju nometnes laikā piedzīvoja ļoti spēcīgu pieredzi ar Dievu. Pēdējā vakarā notika izlīgšanas liturģija. Tiem tika iedota pildspalva un papīrs, un viņiem pirms grēksūdzes bija jāuzraksta visi viņu grēki.
"Sākumā es rakstīju parasto: strīdus, sūdzības... bet drīz vien Kungs man sāka atgādināt lietas, ko biju aizmirsis, noklusējis vai mazinājis. Es aizpildīju visu papīru, un mani pārsteidza to daudzums. Kad gāju pie grēksūdzes, saņemot grēku piedošanu, es jutu, kā no maniem pleciem nokrīt milzīgs smagums, un es ļoti spēcīgi izjutu Jēzus mīlestību. Es patiešām sapratu, ka Viņš ir miris par mani. Un es jutu, ka man ir kaut kas jādara Viņa labā kā atbilde.
Kopš tā laika viņš sāka lūgties un apmeklēt Misi pēc savas iniciatīvas. Viņš palīdzēja jauniešu grupā un turpināja veidot, vienlaikus studējot inženierzinātnes universitātē. Tomēr šī sākotnējā uguns laika gaitā izdzisa. Pēdējā studiju gadā viņš nolēma piedalīties rekolekcijās. Tur, adorācijā Vissvētākā Sakramenta priekšā, viņš jautāja Jēzum, ko viņam vajadzētu darīt ar savu dzīvi. Kamēr visi viņa draugi meklēja darbu, Samuēls izjuta tukšumu.
"Es lūdzu Jēzu, lai Viņš man palīdz atrast darbu. Un tad savā sirdī es sajutu Viņa skaidru balsi: "Es gribu, lai Tu man dod divus gadus. Es biju pārsteigts. Es to nebiju gaidījis. Bet es sajutu to pašu dziļo mieru, ko biju jutusi pirms vairākiem gadiem. Šajā atzīšanā es zināju, ka Jēzus mani vada," viņš ar aizkustinājumu stāsta.
Draugi viņam bija stāstījuši par NET (Nacionālās evaņģelizācijas komandas) - misionāru grupa, kas strādā ar jauniešiem dažādās valstīs. Samuēlam tas šķita ideāli: viņš varēja kalpot Tam Kungam, strādāt ar jauniešiem un redzēt pasauli. Viņš pieteicās un tika nosūtīts uz Dublinas draudzi Īrijā.
"Tur mēs organizējām jauniešu grupas, katehēzes, sagatavošanu konfirmācijai un sadarbojāmies tādos pasākumos kā, piem. Nakts drudzisBaznīca Dublinas centrā: Vissvētākā Sakramenta ekspozīcija, slavēšanas mūzika, sveces un brīvprātīgie, kas aicina garāmgājējus ienākt un pavadīt brīdi kopā ar Jēzu. Daudzi, pat tie, kas bija tālu no ticības, tur piedzīvoja ļoti spēcīgu pieredzi," viņš stāsta.
"Vienā no šīm naktīm Nakts drudzisEs redzēju jaunu priesteri sutanā, kurš žonglēja ar uguni, jautru jauniešu ieskauts. Viņi bija Mātes mājas kalpotāji. Mani pārsteidza viņu prieks, viņu jaunība, viņu dedzība ticībā." Viņš iepazinās ar viņiem un iemīlēja viņu trīs misijas:
Tās nakts beigās viņš sacīja savam ceļabiedram: "Ja Dievs mani aicinās uz priesterību, tad tas būs kopā ar viņiem".
Tajā pašā gadā viņš kopā ar viņiem devās svētceļojumā uz Spāniju. Kad viņa atradās Mātes mājas kapelā, viņa jutās kā mājās. Gadu vēlāk, 2020. gadā, viņš pievienojās kopienai.
"Šodien, atskatoties atpakaļ, es skaidri redzu, kā Dievs mani vadīja soli pa solim. Šodien esmu tikko pabeidzis pirmo studiju gadu priesterības studijām Pontifikālajā Svētā Krusta universitātē. Tā ir svētība, ka varu veidoties Baznīcas sirdī, ieskauts ar semināristiem un profesoriem no visas pasaules, kuri visi tiecas pēc svētuma," viņš stāsta.
Samuēls vēlas pateikties CARF fonda labvēļiem par viņu lūgšanām un atbalstu: "Esmu dziļi pateicīgs par visu, ko jūs darāt, lai šis ceļojums kļūtu iespējams man un daudziem maniem līdzgaitniekiem semināristiem un priesteriem visā pasaulē, un es jūs ļoti glabāju savās lūgšanās, un, ja Dievs dos, kādu dienu varēsim upurēt Svēto Misi jūsu un jūsu nodomiem. Es ļoti turu jūs savās lūgšanās, un, ja Dievs dos, kādu dienu es varēsim upurēt Svēto Misi par jums un jūsu nodomiem. Lai Dievs un mūsu Vissvētākā Māte jūs bagātīgi svētī.".
