Dienā, kad Rožukroņa Dievmāte7. oktobrī Baznīca aicina mūs darīt kaut ko ļoti īpašu: kopīgi lūgties. Svētais Rožukroņa. Šī lūgšana mūs ne tikai savieno ar Jēzus dzīves svarīgākajiem brīžiem, bet arī dod mums iespēju lūgt par tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.
No CARF fonda vēlamies aicināt ikvienu izmantot šo spēcīgo lūgšanu, ko svētais Hosemarija savā "Ceļā", 558. punktā, definē šādi: "Svētais Rožukroņa lūgšana ir spēcīgs ierocis. Lietojiet to ar pārliecību, un jūs apbrīnosiet rezultātu."
Uzaicinājumā galvenā uzmanība pievērsta Jaunavas Marijas un priesteru un nākotnes aicinājumu savienošanai. Lūdzoties Svēto Rožukroņa lūgšanu, mēs ne tikai lūdzam par savām un citu vajadzībām, bet arī atbalstām tos, kuri ziedo savu dzīvi Dievam. Šodien vairāk nekā jebkad agrāk jūsu lūgšana var būt stimuls, kas nepieciešams topošajiem diecēzes priesteriem un reliģiozajiem, lai viņi varētu virzīties uz priekšu savā formācijas ceļā.
Rožukroņa Dievmātes svētki aizsākās 16. gadsimtā un ir saistīti ar Lepanto kauju (1571. gada 7. oktobris). Tajā laikā pāvests Pijs V aicināja kristiešus lūgties Rožukroni, lai lūgtu Jaunavas Marijas aizbildniecību pret Osmaņu impērijas draudiem. Pēc kristiešu flotes uzvaras Baznīca šo triumfu saistīja ar Jaunavas Marijas aizbildniecību un iedibināja šos svētkus viņai par godu. Sākotnēji to sauca par Uzvaras Dievmātes svētkiem, bet vēlāk 1573. gadā pāvests Gregors XIII pārdēvēja to par Rožukroņa Dievmātes svētkiem, atgādinot par šīs lūgšanas spēku un Marijas pastāvīgo aizsardzību.
Šajā nozīmīgajā datumā CARF fonds aicina jūs pievienoties lūgšanā, lūdzot Svēto Rožukroni par mūsu priesteriem un aicinājumiem. Mēs lūdzam Dievmāti sargāt un vadīt tos, kuri ir dāsni atsaukušies aicinājumam kalpot Dievam un Baznīcai. Kā mums atgādina pāvests Francisks, "Rožukroņa lūgšana ir pazemīgo lūgšana, to, kuri pilnībā uzticas Dieva Mātes mīlestībai".
Lūdzoties Rožukroni, mēs jūtam, ka varam pietuvoties dzīvībai Jēzus caur Marijukuras aizlūgšana ir mīlestības un maiguma pilns ceļš. Viņa ar savu mātišķo gādību mūs vienmēr vada pie sava Dēla, uzklausa mūsu lūgumus un nodod tos Viņam.
Pāvests Klements XI 1716. gadā svētkus attiecināja uz visu Baznīcu, bet svētais Pijs X 1913. gadā galīgi noteica 7. oktobri. Rožukroņa lūgšana nostiprinājās kā populāra lūgšana, ko gadsimtu gaitā veicināja dažādi reliģiskie ordeņi un pāvesti, uzsverot tās nozīmi Kristus dzīves noslēpumu pārdomās un Jaunavas Marijas aizbildniecībā.
Mūsdienās Rožukroņa Dievmātes svētki tiek svinēti dažādās pasaules daļās ar procesijām, svinīgām misēm un kultūras pasākumiem. Spānijā tādas pilsētas kā Torre Pacheco un Soto del Real atzīmē šo datumu ar reliģiskiem un svētku pasākumiem, kas atspoguļo tautas dievbijību. Šīs svinības aptver gan gājienus un koncertus, gan solidaritātes un kultūras pasākumus, apliecinot šīs Marijas tradīcijas pamatotību un dziļo iesakņotību.
Rožukroņa Dievmāte ir arī daudzu Spānijas apdzīvotu vietu, piemēram, Algámitas, Brenes, Burguillos, El Cuervo, Fuentes de Andalucía, La Lantejuela, Lora de Estepa, El Madroño, Marchena, Martín de la Jara, Los Molares, Las Pajanosas, El Rubio, Sanlúcar la Mayor, Santiponce, El Saucejo un Villanueva de San Juan, patronese. Šajās kopienās dievkalpojums izpaužas kā brālības, ielu altāri un citas tautas izpausmes, kas uztur dzīvu Rožukroņa tradīciju.
Rožukroņa Dievmātes svētki ne tikai piemin vēsturisku uzvaru, bet arī aicina ticīgos padziļināt savu garīgo dzīvi caur lūgšanu un meditāciju. Rožukroņa lūgšana ir līdzeklis, kas palīdz pārdomāt kristīgās ticības noslēpumus un stiprināt personīgās attiecības ar Dievu un Jaunavu Mariju.
Turklāt šī dievkalpojums ir bijis iedvesmas un mierinājuma avots grūtos brīžos, atgādinot ticīgajiem par ticības un pastāvīgas lūgšanas nozīmi. Rožukroņa Dievmāte tiek uzskatīta par vadoni un aizbildni, kas aizlūdz par ticīgo vajadzībām un pavada viņus viņu garīgajā ceļojumā.
Rožukroņa Dievmātes svētki aicina ticīgos padziļināt savu lūgšanu un ticības noslēpumu pārdomāšanu. Rožukroņa kā garīgs līdzeklis piedāvā veidu, kā apcerēt Kristus dzīvi un lūgt Marijas aizbildniecību personīgām un kopienas vajadzībām. Pasaulē, ko raksturo izaicinājumi un pārmaiņas, šī dievkalpošana piedāvā mierinājumu un garīgu vadību.
Nobeigumā var teikt, ka 7. oktobra svētki par godu Rožukroņa Dievmātei ir iespēja atjaunot ticību, atcerēties vēsturi un stiprināt kopienu caur lūgšanu un dievkalpojumu. Tā ir liecība par Marijas paliekošo ietekmi ticīgo dzīvē un viņas kā aizbildnes un garīgās vadītājas lomu.
