Polija ir valsts, kas joprojām ir katolicisma bāka, taču vienlaikus saskaras ar nopietniem izaicinājumiem, kas Baznīcas lomu padara vēl svarīgāku. Acīmredzamākais no tiem ir Krievijas un Ukrainas karš, kas plosās gar tās robežu, un draudi, ko rada
iespējamo iebrukumu tās teritorijā. Tikmēr, pastiprinoties bruņošanās procesam, katoļu baznīcai Polijā ir divas galvenās frontes, no kurām divas ir šādas Priesteris Kšištofs Patejuks (Krzysztof Patejuk) runā ar CARF fondu..
Priestera loma šajos krīzes laikos ir fundamentāla. No vienas puses, viņš izceļ uzņemšanu, ko viņi ir spējuši nodrošināt simtiem tūkstošu Ukrainas bēgļu. "Baznīcas izaicinājums ir šo cilvēku pastorālā un sociālā aprūpe, un līdz šim Baznīcas institūcijas ir tikušas galā ar šo uzdevumu," viņš saka. Un, no otras puses, viņš uzsver izaicinājumu tradicionāli katoļticīgā valstī, kas pašlaik piedzīvo diezgan strauju sekularizācijas procesu, īpaši jauniešu vidū".
Viņš pats pārstāv šo jaunieši, kas uzauguši katoļu vidē.Tāpēc viņš labi apzinās savas paaudzes garīgās vajadzības. Šajā ziņā tēvs Patejuks atzīst, ka ticības nodošana viņa mājās notika ļoti dabiski.
"Kopš bērnības kopā ar vecākiem un brāli apmeklēju svētdienas Euharistiju, kopā lūdzāmies mājās un piedalījāmies tā laika liturģiskajās svinībās. Mani vecāki vienmēr mani atbalstīja kalpošanā kā ministrantam un vasaras rekolekcijās. Bet galvenokārt viņi radīja mīlestības, atbalsta un brīvības atmosfēru, kas ļāva man atrast savu ticības ceļu," stāsta priesteris no Polijas.
Jau kopš bērnības viņš vienmēr vēlējās kļūt par žurnālistu, jo viņam bija aizraušanās ar literatūru un plašsaziņas līdzekļiem. Viņš pat uzsāka žurnālista karjeru, taču Dievam bija citi plāni, un pēc gada studijām universitātē un dziļa atpazīšanas procesa viņš saprata, ka viņa īstais ceļš ir seminārs.
Dons Kšištofs apraksta savu aicinājumu kļūt par priesteri vārdos, kas ar lielu skaidrību atklāj dziļo iekšējo cīņu, ko viņš piedzīvoja: "Dievs mani uzrunāja ļoti spēcīgā veidā. Pēc vasaras eksāmenu nokārtošanas universitātē es savā sirdī sajutu, ka manā sirdī kā uguns liesma.Aicinājums iestāties seminārā un kļūt par priesteri.
Es ilgi pretojos, jo piepildīju savus sapņus un man bija draudzene. Bet beidzot Dievs mani uzrunāja caur kādu fragmentu no pravieša Jeremijas grāmatas, kas lieliski raksturoja manu iekšējo cīņu tajā vasarā: ".... Es nebiju vīrietis, es biju sieviete.Kungs, tu mani savaldzināji, un es ļāvu sevi savaldzināt; tu mani piespiedīji un mani uzvarēji....."Manā sirdī bija kā degoša uguns, kas bija ieslēgta kaulos; es ļoti centos to savaldīt, bet nespēju. Es padevos tās gribai un iestājos seminārā, un šo lēmumu es nenožēloju. Es pakļāvos viņa gribai un iestājos seminārā, un šo lēmumu nenožēloju.
Krzysztof Patejuk studēt kanoniskās tiesības pie Navarras UniversitāteViņš atzīst, ka no šī laika Pamplonā viņam ir "brīnišķīga intelektuāla pieredze".
Viņš stāsta, ka Pamplonā viņam ne tikai mācīja tiesības, bet arī lika tās iemīlēt, kas viņam šodien ir milzīgs palīgs, strādājot par tiesnesi Polijas Varmijas arhidiecēzes baznīcas tiesā.
"Tas bija ļoti bagāts garīgais un pastorālais laiks, jo es kontaktējos ar biedriem no visas pasaules un kalpoju Svētā Miķeļa Erceņģeļa draudzē. Šis laiks ļāva man padziļināt savu ticību un mīlestību pret Baznīcu," viņš pārliecinoši piebilst.
Šodien iegūtā apmācība ir būtiska viņu izcelsmes diecēzei. Un izceļas ne tikai akadēmiskā, bet arī cilvēciskā dimensija. Tādā veidā tēvs Patejuk skaidro, ka "Mīlestība pret jurisprudenci, ko man nodeva profesori, palīdz man cilvēcīgi un taisnīgi risināt sarežģītas laulības atzīšanas par neesošu lietas. Es arī uzzināju, ka šis uzdevums nav tikai administratīvs, bet gan dziļi pastorāls.
Dons Kšištofs uzsver, ka spāņu valoda, ko viņš apguva Pamplonā, tagad ļauj viņam pavadīt starptautiskos studentus, strādājot par universitātes kapelānu. Viņš ar entuziasmu piebilst, ka viņa mīlestība pret Spānijas kultūru "mudina mani atgriezties katru gadu, lai atklātu jaunas vietas šajā skaistajā valstī".
Kopš šī priestera no Polijas ordinācijas ir pagājuši desmit gadi, un no viņa paša pieredzes.
Svarīgākais, lai stātos pretī priesterības izaicinājumiem, ir uzticība Euharistijas svinēšanai, personīga lūgšana un dzīve tuvu cilvēkiem, pavadot tos viņu ceļā.
Turklāt, viņš pazemīgi piebilst, viņam ļoti palīdz atcerēties, ka "es neesmu pār cilvēkiem, bet esmu, tāpat kā viņi, Kunga māceklis, viņu brālis, un arī es varu paļauties uz viņiem savā ticības ceļā".
Visbeidzot, priesteris no Polijas Kšištofs Patejuks (Krzysztof Patejuk) īpaši atceras un izsaka dziļu pateicību CARF fonda labdariem: ".Pateicoties jūsu atbalstam, es varēju pavadīt neaizmirstamu laiku, mācoties Pamplonā.Projekta mērķis ir sniegt dalībniekiem iespēju satikties ar Baznīcu un garīgi augt, jo īpaši caur formāciju, ko piedāvā Opus Dei. Es zinu, ka šī pieredze ir bijusi atslēga manā priesterībā, un bez jums es nebūtu tāds priesteris, kāds esmu šodien.
