Cilvēks dodas pie Jēzus un atgriežas pie Viņa caur Mariju. Uzstājīgas lūgšanas uz Jaunavas Marijas, Dieva Mātes, Bezvainīgo Sirdi pamatā ir pārliecība, ka viņas mātišķā aizbildniecība var paveikt visu Dēla Svētās Sirds priekšā. Viņa ir visspēcīga ar žēlastību.
Pirms kāda laika pāvests Saint Jānis Pāvils IIvietnē Redemptoris Mater rakstīja par Dievmātes aizbildniecību un norādīja, ka viņa "brīvi sadarbojās cilvēces pestīšanas darbā, dziļā un pastāvīgā saskaņā ar savu dievišķo Dēlu".
Omnes cum Petro ad Iesum per Mariam!
Visi kopā ar Pēteri - Jēzum caur Mariju!svētais Hosemarija Eskrivā de Balaguer.
No šīs sadarbības "izriet universālās garīgās mātes dāvana: saistīta ar Kristu Izpirkšanas darbā, kas ietver cilvēces garīgo atjaunošanu, viņa kļūst par cilvēku Māti, kas atdzimst jaunai dzīvei".
Tā ir Jaunava Marija, kas "vada Baznīcas ticību uz arvien dziļāku Dieva Vārda pieņemšanu, uztur tās cerību, veicina mīlestību un brālīgu sadraudzību, kā arī veicina apustulisko dinamismu".
Dievs ir vēlējies, lai "Pestītāja priestera aizbildniecībai pievienotos Dievmātes mātišķā aizbildniecība. Tā ir funkcija, ko viņa pilda to labā, kuri atrodas briesmās un kuriem ir vajadzīgi laicīgi žēlastības un, pats galvenais, mūžīgā pestīšana".
Tituli, ar kuriem mēs, kristieši, uzrunājam Dievmāti, kad skaitām litānijas, kas pavada Rožukroņa lūgšanu, "palīdz mums labāk izprast viņas iejaukšanās būtību Baznīcas un katra ticīgā dzīvē". Svētais Jānis Pāvils II.
Būdama advokāte, viņa aizstāv savus bērnus un pasargā viņus no kaitējuma, ko radījušas viņu pašu kļūdas. Kristieši piesauc mūsu Māti kā Palīgu, atzīstot viņas mātišķo mīlestību, kas redz savu bērnu vajadzības un ir gatava iejaukties, lai viņiem palīdzētu, īpaši tad, kad uz spēles ir likta mūžīgā pestīšana.
Viņa saņem palīdzības titulu, jo ir tuvu tiem, kas cieš vai ir nopietnās briesmās. Un kā mātišķa Starpniece viņa iesniedz Kristum mūsu vēlmes, mūsu lūgumus un nodod mums dievišķās dāvanas, nepārtraukti aizlūdzot mūsu labā.
"Māte! -zvaniet viņai skaļi, skaļi. -Viņa tevi dzird, viņa redz, ka tu varbūt esi briesmās, un dod tev, tava Svētā Māte Marija, ar sava Dēla žēlastību, sava klēpja mierinājumu, savu glāstu maigumu: un tu atradīsi sevi mierinātu jaunajai cīņai." Svētā Hosemarija Eskrivā, Ceļš, Nr. 516.
Marija nevēlas pievērst sev uzmanību. Viņa dzīvoja uz zemes, skatienu pievērsusi Jēzum un Debesu Tēvam. Viņas visspēcīgākā vēlēšanās ir panākt, lai visu cilvēku skatieni no Jaunavas Marijas Bezvainīgās Sirds uz viņas dēla Jēzus Svēto Sirdi pievērstos vienam un tam pašam virzienam. Vēlas veicināt ticības un cerības pilnu skatienu uz Pestītāju, ko mums sūtījis Tēvs. Ar šo ticības un cerības skatienu viņš mudina Baznīcu un ticīgos vienmēr pildīt Tēva gribu, ko Kristus mums ir parādījis.
No Svētā Hosemarijas Eskrivas Homīlijas par Dievmāti, ko viņš teica 1964. gada 11. oktobrī un kas iekļauta grāmatā "Dieva draugi". "No otras puses, Svētā Marija bija klātesoša un ar skumjām klausījās, kā notiek Krusta upura upura skandāls. Tie, kas gāja garām, zaimoja, kratīja galvas un sauca: "Tu, kas nojauc Dieva templi un trijās dienās to atjauno, glāb pats sevi, ja Tu esi Dieva Dēls, tad nāc no krusta.Dievmāte uzklausīja sava Dēla vārdus, pievienojoties viņa sāpēm: Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis?.
Ko viņa varēja darīt? Saplūst ar sava Dēla izpērkošo mīlestību, atdot Tēvam milzīgās sāpes, kas kā ass zobens caururbj Viņa šķīsto Sirdi.
Vēlreiz Jēzu mierina Viņa Mātes diskrētā un mīlošā klātbūtne. Marija nesauc, viņa nebēg no vienas puses uz otru. StabatViņa stāv blakus Dēlam. Tad Jēzus paskatās uz viņu un pēc tam uz Jāni. Un viņš izsaucas: Sieviete, redzi savu dēlu. Tad Viņš saka māceklim: "Lūk, tava Māte.. Jāņa evaņģēlijā Kristus uztic savai Mātei visus cilvēkus un īpaši savus mācekļus - tos, kuriem bija jātic Viņam.
Felix culpa"Laimīga vaina, dzied Baznīca, laimīga vaina, jo viņa ir ieguvusi tik lielu Pestītāju. Laimīga vaina, mēs varam arī piebilst, ka esam pelnījuši saņemt Svēto Mariju par savu Māti. Tagad mēs esam pārliecināti, tagad nekas mūs nesatrauc, jo Dievmāte, kronētā debesu un zemes Karaliene, ir visvarenā lūdzēja Dieva priekšā. Jēzus neko nevar noliegt Marijai, tāpat kā Viņš neko nevar noliegt mums, Savas Mātes bērniem (Dieva draugi, 288).
Marija bija cieši saistīta ar Viņa upuri, upuri, kas nozīmēja to, ka viņa turpināja glabāt lietas savā sirdī. Dievmātes 7 bēdasJaunava Marija dažādos savas dzīves brīžos bija vienota ar Jēzu īpašā un unikālā veidā. Tas ļāva viņai dalīties ar sava Dēla sāpju dziļumu un Viņa upura mīlestību.
"Dari visu, ko Viņš tev saka." Jāņa 2, 5. Viņš ir vienīgais evaņģēlists, kas apraksta šo ainu Kānā. Viņš ir vienīgais evaņģēlists, kas apraksta šo mātes gādības iezīmi. Jānis vēlas mums atgādināt, ka Dievmāte bija klāt Kunga publiskās dzīves sākumā.
Tas parāda, ka viņš zināja, kā padziļināt vienmēr klātesošās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Sirds klātbūtnes nozīmi. Jēzus zināja, kam Viņš uztic savu Māti: māceklim, kurš Viņu bija mīlējis, kurš bija iemācījies mīlēt Viņu kā savu māti un spēja Viņu saprast.
Starp radībām neviens nepazīst Jēzu labāk par Jaunavu, neviens kā Viņa Māte nevar mūs iepazīstināt ar Viņa noslēpumainību.
Leons XIII enciklikā par Rožukroņa lūgšanu saka: "Saskaņā ar Dieva skaidro gribu mums nav dots neviens labums, izņemot caur Mariju; un kā neviens nevar nākt pie Tēva, izņemot caur Dēlu, tā arī neviens nevar nākt pie Jēzus, izņemot caur Mariju."
"Viņš ar savu žēlsirdību sadarbojās, lai ticīgie piedzimtu Baznīcā, tās galvas locekļi, kuras māte pēc miesas patiesībā ir Baznīca," sv.Augustīns, De sancta virginitate, 6.
Lūka, evaņģēlists, kurš visplašāk ir aprakstījis Jēzus bērnību. Šķiet, it kā viņš vēlētos, lai mēs saprastu, ka, tāpat kā Marijai bija vadošā loma Vārda iemiesošanās procesā, viņa analoģiskā veidā bija klātesoša arī Baznīcas pirmsākumos, kas ir... Kristus miesa.
Jau no pašiem Baznīcas dzīves pirmsākumiem visi kristieši, kas ir meklējuši Dieva mīlestību, to mīlestību, kas mums ir atklājusies un kļuvusi miesa Jēzū Kristū, ir sastapušies ar Dievmāti un dažādos veidos piedzīvojuši viņas mātišķo gādību.
Bīskaps Alvaro del Portillo, Opus Dei prelāts, 1987. gadā, Toši.
"Jēzus ir ceļš, pa kuru var doties, kas ir atvērts visiem. Jaunava Marija šodien mums rāda, rāda ceļu: sekosim viņai! Un tu, Svētā Dieva Māte, pavadi mūs ar savu aizsardzību, Amen." Benedikts XVI, 2012. gada 1. februāra homīlija.
Būdams Opus Dei prelāts, bīskaps Alvaro del Portillo 1987. gadā runāja par Vissvētākās Jaunavas Marijas aizlūgšanas spēku, kad viņš devās uz Toši salu pie Tobas krastiem Japānā.
"Jūs redzat mūsu Mātes aizbildniecības spēku. Kad viņa lūdz, viņas Dēls Dievs nevar pateikt nē, Viņš saka jā. Viņa ir labā, mazā Dieva Māte, un Dievs saka "jā" savai labajai, mazajai Mātei. Un šī labā, mazā Dieva Māte ir arī labā, mazā Māte, kas vienmēr mūs uzklausa, kas mūs dzird un uzklausa. Tāpēc, kad mums ir nepatikšanas, sāpes, bēdas, skumjas, skumjas, ir labi vērsties pie Vissvētākās Jaunavas, lai Viņa, kas var visu, aizlūgtu pie sava Dēla.
Kā labiem bērniem mums katru dienu jāmīl mūsu Debesu Māte; mēs zinām, ka viņa ir Jēzus dāvana, un Dievs mums dod Marijas Bezvainīgo Sirdi mūsu pestīšanai, lai tuvinātu mūs Viņam.
Un, lai lūgtu Jaunavas Marijas aizbildniecību, jau no pirmajiem Baznīcas laikiem mēs lūdzāmies: "Tavā aizbildniecībā mēs patveramies, svētā Dieva Māte: neaizmirsti lūgšanas, ar kurām mēs vēršamies pie Tevis savās vajadzībās, bet izglāb mūs vienmēr no visām briesmām, godības un svētības pilnā Jaunava!".
2010. gada 12. maijā, svētceļojuma laikā uz Fatimas svētvietu. Pāvests Benedikts XVI Viņš sacīja lūgšanu Vissvētās Trīsvienības baznīcas Jaunavas Marijas tēla priekšā, iesvētot priesterus Marijas Bezvainīgajai Sirdij.
"Bezvainīgā Māte, šajā žēlastības vietā, Tava Dēla Jēzus, Augstā un Mūžīgā Priestera, mīlestības aicināti, mēs, dēli Dēlā un Viņa priesteri, veltāmies Tavai Mātes Sirdij, lai uzticīgi pildītu Tēva gribu.
Mēs apzināmies, ka bez Jēzus mēs neko nevaram darīt (sal. Jņ.15:5) un ka tikai caur Viņu, ar Viņu un Viņā mēs varam būt pestīšanas instrumenti pasaulei.
Svētā Gara līgava, saņem mums nenovērtējamo dāvanu - pārvēršanos Kristū. Ar to pašu Gara spēku, kurš, izkliedējot savu ēnu pār tevi, padarīja tevi par Glābēja Māti, palīdzi mums, lai arī Kristus, tavs Dēls, piedzimtu mūsos. Un tā lai Baznīcu atjauno svēti priesteri, kas pārvērtās ar Tā žēlastību, kurš visu dara jaunu.
Žēlsirdības Māte, tas bija tavs Dēls Jēzus, kurš aicināja mūs būt tādiem kā Viņš: pasaules gaisma un zemes sāls (sal. Mt 5, 13-14). Palīdzi mums ar savu spēcīgo aizbildniecību nenovērtēt par zemu šo cildeno aicinājumu, nepadoties savtīgumam, ne pasaules glaimojošajām viltībām, ne Ļauno kārdinājumiem.
Sargā mūs ar savu šķīstību, sargā mūs ar savu pazemību un apveltī mūs ar savu mātišķo mīlestību, kas atspoguļojas tik daudzās dvēselēs, kuras ir tev veltītas un kuras mums ir īstas garīgās mātes.
Baznīcas Māte, mēs, priesteri, vēlamies būt gani, kas nebaro sevi, bet atdod sevi Dievam par saviem brāļiem un māsām, atrodot tajā laimi. Mēs vēlamies katru dienu pazemīgi atkārtot ne tikai vārdos, bet arī dzīvē savu "es esmu šeit".
Jūsu vadīti, mēs vēlamies būt Dieva žēlsirdības apustuļi, piepildīti ar prieku, ka varam ik dienas svinēt Svēto Altāra upuri un piedāvāt visiem, kas mūs lūdz, Izlīgšanas sakramentu.
Aizstāve un žēlastības Starpniece, tu, kas esi vienota ar vienīgo, universālo Kristus starpniecību, izlūdz Dievam par mums pilnīgi atjaunotu sirdi, kas no visa spēka mīl Dievu un kalpo cilvēcei, kā tu to darīji. Atkārto Kungam šo savu iedarbīgo vārdu: "Viņiem vairs nav vīna" (Jņ 2, 3), lai Tēvs un Dēls izlej pār mums kā jaunu izliešanu Svēto Garu.
Apbrīnas un pateicības pilns par jūsu pastāvīgo klātbūtni mūsu vidū, visu priesteru vārdā arī es vēlos iesaukties: "Kas es esmu, ka mana Kunga Māte mani apmeklē?" (Lk 1, 43) Mūsu Māte, mūžīgā Māte, nenogursti mūs "apmeklēt", mierināt, atbalstīt. Nāc mums palīgā un izglāb mūs no visām briesmām, kas mūs apdraud.
Ar šo upurēšanas un konsekrācijas aktu mēs vēlamies jūs uzņemt dziļāk un radikālāk, uz visiem laikiem un pilnībā, mūsu cilvēciskajā un priesteriskajā eksistencē. Lai tava klātbūtne mūsu vientulības tuksnesi padara zaļu un saule spīd mūsu tumsā, lai pēc vētras atgriežas klusums, lai ikviens cilvēks redz Tā Kunga pestīšanu, kura vārds un Jēzus vaigs atspoguļojas mūsu sirdīs, kas uz visiem laikiem ir savienotas ar Tavu. Tā lai notiek.
Bibliogrāfija:
