In the Visu svēto diena mēs priecājamies un cienājam tos, kuri ir miruši Dieva žēlastībā un jau ir debesīs.
Visu Dvēseļu dienā mēs lūdzamies par tiem, kas vēl atrodas šķīstītavā, lai pēc iespējas ātrāk attīrīti viņi varētu baudīt debesu godību.
Abi svētki aicina mūs domāt par nāves noslēpumu, ko Jēzus pats vēlējās uzņemties, lai mēs varētu to pārvarēt.
Tam vajadzētu arī likt mums aizdomāties par mūsu dzīves galīgo likteni: sasniegt augstāko laimi, kurai Tu esi mūs radījis (debesis).Patiesā elles neveiksme jeb šķīstītavas "atmaksa" pēc tam, kad cilvēks ir pienācīgi šķīstīts. Šeit nav vietas raganām vai tādām no Amerikas Savienotajām Valstīm ievestām patērētājsabiedrības svētku svinībām kā Helovīns. Mēs svinam dzīvību, nevis nāvi.
Un šo svētku pamatā ir ticība svēto sadraudzībai, ko mēs apliecinām Credo noslēgumā.
"Tā kā visi ticīgie veido vienu miesu, tad labums no viena tiek nodots citiem..... Tādēļ ir nepieciešams ticēt, ka Baznīcā pastāv labumu kopība.. Bet vissvarīgākais loceklis ir Kristus, jo Viņš ir galva.....
Tā Kristus labums tiek nodots visiem locekļiem, un šī nodošana notiek ar Baznīcas sakramentu starpniecību" (Sv.Tomass, simb. 10) (Katehisms, 947)." (Katehisms, 947).
Mēs nekad neesam vieni, Jēzus Kristus un visi mūsu ticības brāļi un māsas mūs pavada un atbalsta.
Jeruzalemes agrīnajā kopienā mācekļi neatlaidīgi turpināja apustuļu mācību, komūnijaMaizes laušana un lūgšanas (Apd 2, 42).
Ticības kopība: ticīgo ticība ir no apustuļiem saņemtā Baznīcas ticība, dzīves dārgums, kas bagātinās, ja ar to dalās (Katehisms, 949).
Ticīgo ļaužu pulks bija vienas sirds un vienas dvēseles, un neviens neuzskatīja, kas viņam piederēja, par savu, bet viņi dalījās ar visu (Ap.d.4:32).
Labdarības sadraudzība"Svēto sadraudzībā" : "Svēto sadraudzībā". neviens no mums nedzīvo sev, tāpat kā neviens no mums nemirst sev. (Rom 14:7).
Ja cieš viens loceklis, visi pārējie cieš kopā ar viņu. Ja viens loceklis tiek pagodināts, visi pārējie piedalās viņa priekā. Bet jūs esat Kristus miesa, un visi tās locekļi katrs atsevišķi (1Ko 12:26-27).
Vismazākais no mūsu labdarības darbiem, ko darām labdarībā, nāk par labu visiem, šajā solidaritātē starp visiem cilvēkiem, dzīviem vai mirušiem, kas balstās uz svēto sadraudzību.
"Starp mums, kas ticam Kristum un esam Kristībā iekļauti Viņā, pastāv dzīves kopība. Jēzus un Tēva attiecības ir šīs mīlestības uguns paraugs.
Un "svēto sadraudzība" ir viena liela ģimene. Mēs visi esam ģimene, ģimene, kurā mēs visi cenšamies cits citam palīdzēt un atbalstīt. Pāvesta Franciska katehēze.
Paļaujamies arī uz svēto aizbildniecību. "Tā kā tie, kas ir debesīs, ir ciešāk vienoti ar Kristu, viņi vēl ciešāk stiprina visu Baznīcu svētumā... viņi nebeidz aizlūgt par mums pie Tēva.
Caur vienīgo Starpnieku starp Dievu un cilvēkiem, Jēzu Kristu, viņi dāvā nopelnus, ko viņi ir iemantojuši uz zemes... Tādēļ viņu brālīgā rūpība ir liels atbalsts mūsu vājumam" (Vatikāna II koncils, Lumen gentium 49).
Daži svētie, tuvojoties savai nāvei, apzinājās lielo labumu, ko viņi varēja turpināt darīt no Debesīm: "Neraudiet, es jums būšu noderīgāks pēc savas nāves, un es jums palīdzēšu efektīvāk nekā savas dzīves laikā" (svētais Dominiks no Guzmanes, mirstot, saviem brāļiem, sal. Jordāns Saksijas, Lib 43).
"Savas debesis es pavadīšu, darīdams labu uz zemes" (Sv. Terēze no Bērna Jēzus, verba) (sal. Katehisms 956).
Īpaši piesauksim Mariju, Kunga Māti un visa svētuma spoguli. Lai Viņa, vissvētākā, dara mūs par uzticīgiem sava dēla Jēzus Kristus mācekļiem un lai Viņa pēc iespējas ātrāk paņem šķīstītavā mirušos uz Debesīm. Amen.
Kur ir vieta nāves, nevis dzīves, raganu svinībām? Protams, mūsu dzīvē Helovīnam, vai kā jūs to gribat saukt visās platuma grādos, nav lielas jēgas. Mēs esam svētie un lūdzamies par saviem mirušajiem.
Francisco Varo Pineda kungs
Navarras Universitātes pētniecības direktors.
Teoloģijas fakultāte. Svēto Rakstu profesors.
